Vieta, kur uzlādēt baterijas
“Vieta, kur uzlādēt baterijas.” – tieši tā par Fonda Nāc līdzās! radošo nometni šogad teica koristes Katrīnas mamma.
Šī gada radošā nometne, kas ir lielākā daļa no fonda projekta “Atbildīgs un līdzdalīgs”, arī notika mums jau iemīļotajā Minhauzena Undā Saulkrastos, kur mūs vienmēr laipni uzņem un rūpējas par mūsu jauniešu labsajūtu.
Nometnes plānu fonda vadītāja Sarma Freiberga, kā allaž, bija izveidojusi ļoti intensīvu, jo viņa vēlas izmantot katru jauniešu kopā būšanas mirkli tā, lai tam būtu pievienotā vērtība. Kā vienmēr, nometnē tika daudz uzmanības pievērsts jauniešu spēju attīstīšanai dziedāšanā – gan kopā kora grupā pie diriģentiem Dafnes Jonānes un Valtera Veckaktiņa, gan individuāli pie vokālajām skolotājām Valdas Dzenes un Tatjanas Vucānes. Neviens rīts, pat pēc vētras, neizpalika bez Ulda Reingolda vadītās rīta rosmes, par kuru vakara apļos tika vairākkārt teikti pateicības vārdi. Bet radošās klases telpa pie Mārtiņa Rogas nekad nebija vientuļi klusa. Tajā vienmēr, izmantojot brīvbrīžus no dziedāšanas un lekcijām, rosījās zīmēt gribošie jaunieši. Tur tika rakstītas vēstules arī labo vārdu pastam.
Nometnes jauniešiem, paralēli mākslinieciskajām aktivitātēm, bija iespēja noklausīties ļoti vērtīgas lekcijas, kuras novadīja Sarma Freiberga, Toms Urdze, Edgars Baranovičs un Oskars Mucenieks no jauniešu apvienības Trepes. Nometnes dalībnieki bija ļoti iepriecināti par kanisterapijas suņu viesošanos. Katram bija iespēja paglaudīt lielos melnos draudzīgos ņufaundlendiešus no Talsiem Danas Kalašņikovas pavadībā. Un kur tad vēl garšīgā cepumu darbnīca pie Ilzes Kupčas un aizrautīgā deju nodarbība pie Sarmas Freibergas!
Par Mika Galvanovska un Laimas Miltiņas viesošanos pie jauniešiem, mūsuprāt, komentāri ir lieki. Miks bija tik pārsteigts, kad nākot iekšā zālē, viņš tika sagaidīts ar viņa hītu Par savu zemi saukt. Stunda ar kopā dziedāšanu aizlidoja vēja spārniem.
Pusdienlaiku ikviens varēja pabaudīt pie jūras – kas izpeldēties, kas tik pabradāt, kas vēl pabaudīt saules starus.
Bet šī gada nometne visiem paliks atmiņā ar vētru, kas Saulkrastos sestdienas vakarā sāka pieņemties spēkā un nakts jau iesākās bez elektrības. Tad nu gan noderēja poverbankas un baterijas. Bet rīts mūs sagaidīja ar daudziem lauztiem kokiem un joprojām bez elektrības. Tāpēc arī nometnes noslēguma koncerts bija pilnīgi bez apskaņošanas. Bet tā kā mums balsis ir labas, tad koncerts arī izdevās skanīgs. Uz to kā skatītāji bija ieradušies ar Sarkanā krusta jaunieši, kas arī dzīvoja atpūtas kompleksā tobrīd.
Pielikumā esošajā nometnes grafikā varam pavisam detalizēti redzēt, cik daudz mēs cītīgi mācījāmies, trenējāmies un visādi citādi attīstījāmies un pilnveidojāmies. Un emociju pārpilnība ikbrīdi – gan sajūtot drauga plecu, gan kopā smejoties un stiprinot vienam otru sarunās. Ieguvēji no šīs kopā būšanas ir ne tikai jaunieši, bet arī viņu vecāki.
Paldies Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centram par projekta atbalstu ar līdzfinansējumu!
Liels paldies arī kompānijai Ernst & Young Baltic par finansiālu atbalstu!
Paldies pedagogiem par nodarbībām, uz kurām visi dalībnieki gribēja dodies pat vairāk, nekā tiem bija iespējas! Gribējās vēl un vēl.
Paldies Minhauzena Undas vadītājai Gunai Preimanei par rūpēm un atbalstu, un viņas pavāru komandai par gardajām maltītēm! 😊
Te tikai daži no citātiem, ko par nometni saka tās dalībnieki (bez tekstu redakcijām):
Mani ieguvumi no nometnes nodarbībām ir tādi, ka tēmas tika izskaidrotas saprotami tā, ka varēja saprast, ko stāsta un ir uzzināta jauna informācija par dažādām lietām, ko pielietot turpmāk dzīvē.
Ieguvumi kopā būšanai ir tādi, ka esot kopā mēs varam vairāk saliedēties un būt komunikācijā viens ar otru, kas ikdienā diezgan pietrūkst.
/Elīna/Mīļā, Sarma! Mūsu “Nāc līdzās” dibinātāja, un mūsu dzīves pilnveidotāja!
No visas sirds pateicos par dziedāšanas nometni un citām visām !6.gadu garumā!
Tie ir svētki! Darbs no garšīgām brokastīm, līdz garšīgām pusdienām un vakariņām.
Dziedāšanas mēģinājumi, un jaunu dziesmu apgūšana ar brīnišķīgiem diriģentiem Valteri un Dafni.
Un vēl vakara saturīgi bagātas,izglītojošas nodarbības- no skaista koncerta, labas saturīgas lekcijas .
Fantastiski izglītojoši vakari! Un vēl jūra- laime pilnībā.
Paldies visiem, kuri palīdz, lai šī nometne būtu!
Vējš, lietus,šogad vētra- nekas nespēj atņemt prieku būt kopā.
Veiksmi,un lai dzīvo “Nāc Līdzās” !
Ar mīlestību ROBERTS REINGOLDSKā jau minēju pirmajā “aplī”, kas ir katra vakara pārdomas katram nometnes dalībniekam, uz šo nometni devos jau kā profesionālis, jo šī bija mūsu otrā nometne ar dēlu Edvardu. Gaidījām ļoti visu gadu, sagaidījām un jau gaidām nākamo.
Nometne ir tik ļoti svarīgi mums abiem un arī pārējiem dalībniekiem. Mums abiem šis ir ļoti, ļoti svarīgs laiks divatā. Katru dienu priecājos par to kā dēls iemācās un apgūst ko jaunu, kas citādi, visticamāk, nebūtu iespējams. Tā ir iespēja mums abiem uzstāties kopā kā duetam-Edvards spēlē marimbu, es viņu pavadu uz klavierēm. Šogad vēl rūpīgāk gatavojāmies Radošajam vakaram, kur katrs nometnes dalībnieks var parādīt savas spējas un talantus. Edvards spēlēja kopā ar draugiem no dienas centra R. Paula dziesmas, nosaucām par Cerību grupu, un stāstīja pasaku. Jau pagājušajā vasarā šis vakars manī raisīja fantastiskas emocijas, lepnumu par katru, kurš uzstājās, prieka asaras, pārdomas, cik daudz šie cilvēki spēj. Apbrīnojami! Šogad mans lepnums bija vēl lielāks-šis priekš manis, bija nometnes kulminācijas vakars, FANTASTISKS KONCERTS, kuru ieteiktu noskatīties ik katram, jo šaubos vai kāds paliktu vienaldzīgs…no pagājušā gada ļoti arī ir cēlies priekšnesumu līmenis. Daudzi mūsu tautas mākslinieki varētu pamācīties no šiem cilvēkiem gan kvalitātes, gan patieso emociju ziņā. Diemžēl mūsu valstī zvaigznes statusu var iegūt neadekvāti īsā laikā un reizēm apšaubāmā veidā, tāpēc nereti šie priekšnesumi sanāk ne visai labā kvalitātē. Bet Radošā vakara dalībnieku lielā centība, gatavošanās, gribasspēks, pat reizēm aizmirstot par savu fizisko nespēju, mirdzums acīs, skatītājos izraisīja neviltotas emocijas, kas ne vienmēr ir pēc šo “zvaigžņu” koncertiem, kas reizēm ir samāksloti, mazāk kvalitatīvi un vērsti uz sevi, nevis skatītāju.
Radošajā vakarā mēs dzirdējām dalībnieku māku ieklāusīties vienam otrā, sajust savu partneri, profesionāli reaģēt uz savām sīkām neveiksmēm, interesantu repertuāru un kā jau minēju izaugsmi no pagājušā gada.
Šī bija ļoti sirsnīga nometne, kurā mazliet apstājas laiks, pazūd realitāte, bet ir tik ļoti, ļoti labi. Un šis labais visiem nometnes dalībniekiem sekos vēl ilgi.
/Inga/Es esmu Marta, man ir 20 gadi. Šogad es jau sesto reizi piedalos „Nāc līdzās” nometnē Saulkrastos. Man ļoti patīk šī nometne, jo šeit var satikt draugus, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un kopā jauki pavadīt laiku. Man patīk dažādas aktivitātes, kopā būšana, sarunas un jautrie mirkļi. No nometnes es iegūstu daudz skaistu emociju, jaunu pieredzi un jaukas atmiņas. Man īpaši patīk radošais vakars, jo tad var izpaust savu radošumu un izmēģināt kaut ko jaunu. Man ļoti patīk arī peldēšana pa jūru Saulkrastos. Tas ir skaisti, jautri un dod īpašu prieku. Šī nometne man ir ļoti svarīga, jo katru gadu varu atkal satikt savus draugus un piedzīvot daudz skaistu mirkļu. Esmu priecīga, ka jau sesto reizi varu būt kopā ar „Nāc līdzās” nometnes dalībniekiem. Paldies! Sarmai Freibergai!
/Marta/Šogad biju ar meitu nometnē Saulkrastos 5. gadu pēc kārtas. Katru
reizi šī nometne man un manam bērnam dāvā iedvesmu, radošu enerģiju.
Spēku “pacelt” lielākas lietas.”Man ir liels prieks, ka mana meita var būt
starp “savējiem”, starp līdzīgiem jauniešiem, ar kuriem kopā var radīt
drusku demokrātiskāku pasauli, kopā dejot, smieties, raudāt, padusmoties,
priecāties, dziedāt tad, kad to patiešām sirsniņa vēlas. Gan jauniešiem šeit
ir daudz kopīga, gan mums viņu vecākiem. Jo mēs esam vienā laivā…
Mums ir par ko kopā parunāt un, par ko kopā paklusēt.
Nometnes laikā piedzīvojam daudz atklāsmju, skatienu, apskāvienu, un
daudz dziedinājuma.
Esam laimīgas, ka varam dziedāt korī, tas daudz dod attīstībai, mums
abām. Liels paldies, ka ir šāda kustība “Nāc līdzās!” un vasaras nometne
“Nāc līdzās!”! un paldies Sarmai Freibergai!
Ieva BrokāneŠī nometne ir kā īss laika sprīdis, kas burtiski palido, kā viens elpas vilciens un Tu pat nepaspēj attapties, kā tā jau beidzas.
Bez šīs nometnes vairs nespēju iedomāties savu vasaru. Tā man sniedz bezgala daudz pozitīvisma un emocionāli piepildītus mirkļus, kuri paliek kā siltas atmiņas manā sirdī uz mūžu.
Milzīgs paldies mūsu diriģentiem Dafnei un Valteram, kuri mūs izglāba, lai koris varētu pilnvērtīgi un produktīvi strādāt visu nedēļu.
Vēlos milzīgu paldies teikt arī Sarmai par deju miestarklasi – Tā manī raisīja daudz siltas atmiņas par laiku, kad vēl dejoju ratiņdejotāju grupā.
Protams nevar nepieminēt arī jaudīgo Mika Galvanovska uzstāšanos, kas bija kā ieskrējiens mūsu diviem nākamajiem vakariem ar dejām un radošo vakaru.
Ļoti iepriecināja ziņa, ka Ivo Fomins mūs visus ir uzaicinājis uz koncertu, tāpēc ļoti žēl, ka tieši nometnes laikā mums nācās piedzīvot Vētru, kuras dēļ koncerts tika atcelts. Mēs visi ļoti bijām sapriecājušies, ļoti gaidījām koncertu, bet daba mūs pievīla.
Vēl ļoti vēlos izcelt Laimas sagatavoto erudīcijas viktorīnu. Tā man ļoti patika, patika arī tas ar kādu azartu visas komandas piedalījās šajā viktorīnā.
Liels paldies Oskaram no NVO trepēm par civilās aizsardzības lekciju. Tā kā reiz bija ļoti noderīga tieši pirms baisās vētras, ko piedzīvojām nedēļas beigās. :)
Paldies arī pavāriem par ļoti gardo ēdienu. Tas šogad bija īpaši garšīgs!
Jāsaka, ka šādu nometnes noslēgumu es nekad mūžā neaizmirsīšu – Vētras postījumi acu priekšā un noslēguma koncerts bez elektrības. Šāds gadījums mums ir pirmo reizi.
Paldies no visas sirds visiem mūsu pedagogiem, kuri ar neatlaidību un lielu mīlestību ar mums strādāja, lai beigās iznāktu skaists nometnes noslēguma koncerts.
Man pašai prieks, ka šogad beidzot saņēmos un piedalījos Ikgadējā radošajā vakarā – Lai saņemtos uz šo man vajadzēja 5 gadus!
Vēl no lekcijām man patika klausīšanās lekcija. Tas, manuprāt, bija ļoti vērtīgi, jo arī pašai bieži nākas saskarties ar situāciju, kad kaut kas nav līdz galam sadzirdēts, saprasts.
Paldies Tatjanai Vucānei (Mikrofonu Taņai), ka jau kārtējo gadu viņa ir kopā ar mums, bez viņas klātbūtnes šī nometne vairs nav iedomājama.
Paldies Mārtiņam Ainim Rogam par foršo zīmējuma ideju “Manas pēdas Fonds Nāc Līdzās”, ko veidojām esot pie jūras. Tas lika aizdomāties par to, ko mums katram dod “Nāc Līdzās” un ko mēs dodam pretī. Paldies par kanisterpijas nodarbību – Man kā kaķu un suņu mīlīm šis ļoti patika, jo arī pati reiz esmu gājusi uz kanisterpijas nodarbībām, tās man ir ļoti siltas atmiņas.
Liels prieks bija atkal satikties ar Ilzi Kupču un radoši padarboties cepumu apgleznošanas meistarklasē. Prieks bija ne tikai pašai apgleznot, bet arī vērot, kā citi nometnes dalībnieki iesaistās šajā procesā- Dažiem sanāca īsta glezna no glazūras.
Varu droši apgalvot, ka šī nometne manā dzīvē ir ļoti īpaša un svarīga. Ja godīgi, jau tagad gaidu nākamo nometni. :)
Paldies visiem, kas palīdzēja, lai šis brīnums, mīlestības saliņa, ko sauc – nometne varētu būt iespējama.”
/Kristiāna/
