Spēļu meitenes Līgas iespaidi par Nāc līdzās! radošo darba nedēļu Abragciemā
Es, Līga Krauja, uz nometni „Nāc Līdzās” Abragciemā braucu sirds un nejaušās sakritības dēļ, bet noteikti ļoti laimīga par iespēju būt tur. Tur, kur mana sirsniņa sauca: „Tev tur jābūt, tā ir tava ilgi gaidītā iespēja”. Jāatdzīst, ka vienā brīdi man bija bail, bet, kad izkāpu no mašīnas Abragciema kempingā un ieraudzīju tās brīnišķīgas bērnu sejas, kuras gaida savu lielo vasaras piedzīvojumu, es sapratu, ka daļa viņu lielā vasaras piedzīvojuma ir manās rokās.
Nometnē es ierados ar uzdevumu organizēt brīvā laika spēles, tāpēc mani arī sauca par “spēļu meiteni”.
Pirmajā dienā spēlējām iepazīšanās spēles, gājām pie jūras (daudzi bērni pie jūras bija pirmo reizi mūžā). Mums visiem atmiņā paliks sajūsmas spiedzieni, kas skanēja liekot slimības skartās kājiņas ledaini aukstajā ūdenī. Laika apstākļi mūs nelutināja, bet mūs noteikti sildīja sirds siltums.
Jau pirmajā nometnes dienā sākās mēģinājumi pie dziesmām, kuras tiks oktobrī iedziedātas „ Nāc Līdzās” diskā. Mēģinājuma laiki bija īsi un bērniem mazā laikā sprīdī bija daudz jāapgūst, bet vislielāko paldies par padarīto darbu varam teikt diviem brīnišķīgiem cilvēkiem : mūziķim Gunāram Kalniņam un operdziedātājai Ilonai Bagelei, kuri savu darbu veica stingri, profesionāli un ar lielu mīlestību.
Ikviena nometnes diena aizritēja lielā darbā, bet katru vakaru visi pulcējāmies Lielajā aplī, (Tas notika gan pie ugunskura, gan nometnes terasē), lai dalītos ar dienas piedzīvotajiem mirkļiem un uzspēlētu pa kādai spēlītei. Bērniem bija iepatikusies spēlīte, kuru paši bija nosaukuši par „Deglīti”. Kamēr skan mūzika, bumbiņu laiž pa apli, kad mūzika apstājas – tas pie kā paliek bumbiņa, dzied dziesmu. Šīs spēles laikā Agragciema kempingu pāršalca bērnu spiedzienu un smieklu jūra, kas priecēja ne tikai mani, bet arī vecākus un pedagogus.
Trešajā nometnes dienā mums bija „Nāc Līdzās” olimpiskās spēles, kuras laikā visiem bija iespēja piedalīties stafetē un noskaidrojām arī labākos bumbu metējus grozā. Vēl bērniem bija tikšanās ar Lattelecom cilvēkiem, iespēja pērļot pie Iļjas mammas, taisīt brošās pie Maijas mammas un izmēģināt savu mākslinieka talantu pie mākslinieces Agnijas Ģērmanes.
Piektdien visiem bija liela diena – noslēguma koncerts un izstādes atklāšana. Bērnu gleznotie darbi izskatās apbrīnojami. Bērnu balsis un viņu spēlētie mūzikas instrumenti skan brīnišķīgi, gaisā virmo vienreizējs sajūtu kokteilis, kurā noteikti ietilpst cieņa vienam pret otru, prieks un gandarījums par padarīto, skumjas par šķiršanos un viennozīmīgi mīlestība pret mūziku, saviem vecākiem, pedagogiem, draugiem un sevi pašu.
Daudzas lietas man paliek neuzskaitītas, jo tad man būtu jāraksta grāmata, bet vienu es zinu skaidri- šajā nometnē mēs visi kaut ko ieguvām.. Un ieguvām daudz. Visiem jauni draugi, iespaidi, liels ieguvums profesionālā attīstībā un siltumiņš sirsniņā.
Jānis Ursakijs man uzdāvināja paša gatavotas krellītes. Atbraucot mājās ieliku pie savām dārglietām un tagad skatoties savā dārglietu lādītē – zeltam ir pazudusi vērtība!
Es gribu teikt lielu paldies visiem nometnes dalībniekiem – bērniem, vecākiem, pedagogiem un atsaucīgajiem kempinga darbiniekiem, bet vislielākais paldies man jāsaka projekta vadītājai Sarmai Freibergai, kura saveda mūs visus kopā un deva man iespēju pamēģināt un tagad es, skaidrāk kā jebkad, zinu ko darīšu nākotnē.
Einšteins reiz ir teicis : „ Jēga ir tikai dzīvei, kas nodzīvota citu dēļ”.
Līga
* Nāc līdzās! komanda saka lielu paldies arī Līgai par jauko spēļu organizēšanu un lielā darba ieguldīšanu, lai nometne visiem būtu tik izdevusies!