Pēckonferences atziņas

Fonds Nāc līdzās! 28.oktobrī organizēja starptautisku konferenci “Cilvēku ar īpašām vajadzībām kultūra, kā pilsoniskās līdzdalības forma, tās nozīme viņu dzīves aktivizācijas un kvalitātes uzlabošanā”.

Konferences rīkošanas idejas autore ir Fonda Nāc līdzās! vadītāja un Integratīvā mākslas festivāla “Nāc līdzās!” aizsācēja un radošā direktore jau 25 gadus Sarma Freiberga.

Ilggadīgā pieredze darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un pēdējo gadu doktorantūras pētījumi kultūrvides pieejamībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām gan kā patērētājam, bet jo īpaši kā produkta radītājam, ļāvusi S. Freibergai izdarīt faktos balstītus secinājumus, ka pieejamības nodrošinājums Latvijā joprojām ir neapmierinošs. Tādēļ šiem jautājumiem steidzami nepieciešams pievērst lielāku sabiedrības un kultūras politikas veidotāju uzmanību, jo cilvēka garīgā jeb mentālā labbūtība ir tikpat svarīga kā materiālā labklājība.

Liels bija mūsu prieks, ka uz konferenci pieteicās 93 dalībnieki! Tas ļāva secināt, ka tēma tiešām ir aktuāla. Plus – konferenci tiešsaistē vēroja klausītāji mūsu Facebook lapā un arī mājas lapā, kur arī bija iespējams tai sekot.

Lai labāk izprastu un salīdzinātu stāvokli kultūras procesu pieejamībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ārpus Latvijas, konferences programmā bija iekļautas tuvāko kaimiņvalstu – Igaunijas un Zviedrijas pārstāvju uzstāšanās. Latvijas Kultūras ministrija prezentēja savus plānotos pasākumus kultūras piekļūstamībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja tie tiešām realizēsies, tad jācer, ka stāvoklis Latvijā attiecībā uz kultūras pieejamību uzlabosies. Turēsim roku uz pulsa. Tiesībsargs vēlreiz atgādināja, ka kultūrtiesības ir tikpat svarīgas kā citas cilvēktiesības. Pieredzē dalījās arī paši kultūras procesa dalībnieki – cilvēki ar īpašām vajadzībām, bija iespēja dzirdēt viņu pieredzes stāstus un domas par kultūras un kultūrizglītības pieejamību, savus pieredzes stāstus atklāja vecāki, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.

Esam ļoti pateicīgi, ka konfereces norisi atbalstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecība un Eiropas Savienības māja Latvijā. Liels paldies Petres kundzei par dalībnieku uzrunu!

Pēc konferences lūdzām dalībniekus dalīties savos iespaidos un guvumos no konferences. Un atkal bijām ļoti, ļoti iepriecināti, ka saņēmām tik daudz pozitīvu atsauksmju! Mums atrakstīja 33 dalībnieki. Visi kā viens apgalvoja, ka konference ir devusi gan vērtīgu informāciju, gan iedvesmojusi jauniem darbiem.

Bet spilgtākie citāti no atsauksmēm lūk:

Vērtīgākais likās KM kultūrpolitikas 7 gadu plāns, ko iezīmēja Zariņš, arī Tiesībsarga komentārs par vispārējo situāciju. Vērtīgi bija skaitļi un fakti par iespējām Zviedrijā, individuālie stāsti atklāja skumju ainu par profesionālās izglītības un mākslas pieejamību. Interesanti rakursi, bet meiteņu stāsti bija jau zināmi. Paldies par vērtīgo notikumu! Dzirdēt iedvesmojušus stāstus, kurus izanalizējot kaut ko var paņemt biedrības darbā.

Liels paldies – konference bija ne tikai vērtīga bet arī iedvesmojoša, lai tiektos pretīm nākamiem izaicinājumiem un nospraust sev lielākus mērķus.

Ļoti iedvesmojoši stāsti, un ļoti patika stāsts par Zviedriju, kādas iespējas ir asistentu pakalpojumiem.

VSAC psiholoģe savos ieguvumos min:

– Cilvēks ar īpašām vajadzībām – pilntiesīgs kultūras produkta radītājs – /Sarma Freiberga/;

– Ārpus etiķetes. Atbalstīts radošums – iespēja padarīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām redzamākus – /Mari Vallikivi/;

– Kultūrtiesību iespēju realizēšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā – /Latvijas Republikas Tiesībsargs/

Daudzi no dalībniekiem minēja, ka šāda konference būtu nepieciešama katru gadu, ka šim pasākumam jākļūst regulāram, ka Fondam jāturpina iesāktais darbs.

Lūk, kādas mammas ieteikums, kas pilnībā sakrīt ar mūsu redzējumu:

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vairāk ir jāintegrē sabiedrībā un skolās, kuras nav specializētas tikai ar garīga rakstura traucējumiem, bet starp attīstītiem bērniem parastās pamatskolās un vidusskolās, kurās bērni mācās bez ipašajām vajadzībām. Lai šiem bērniem ir augstāks mērķis, kur sniegties, un viņu attīstība būs augstāka, nevis atrodoties starp tādiem pašiem, tad attīstības līmenis būs zemāks. Un viņi spēs aktīvāk integrēties sabiedrībā, un būt drošāki un pārliecinātāki par savu dzīvi un iegūs patstāvibu.
Loti daudz novērojot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir vecāki, viņi tur viņus saitītē un nevēlas, lai kļūtu patstāvigi, un ātrāk integrētos sabiedrībā.

Sakām vēlreiz lielu paldies visiem, kas piedalījās gan kā prezentētāji, gan kā klausītāji!

Konferences pilns ieraksts latviešu valodā atrodams: