No Mīlestības salas uz Ziemassvētkiem
“Mīlestības sala”. Tieši tā kāds no Nāc līdzās! nometnes dalībniekiem kādā vakara aplī teica – jūtoties tā, it kā būtu nonācis uz mīlestības salas. Vai var vēl skaistāk izteikt savas sajūtas?
Nometnes 6 dienas aizlidoja kā viens veselums, laiks, kad aizmirsti ārpasauli un piedzīvo daudz visdažādāko emociju – gan prieku, gan reizēm kādu asaru, kad gribas sirdi izkratīt, iemācies daudz jaunu zināšanu un vari nesteidzoties parunāties ar saviem vienaudžiem.
Katrs rīts sākās ar ķermeņa (vadīja Uldis Reingolds) un balss rīta rosmēm (vadīja Kamila Siliņa), vokālo prasmju attīstīšanu (pie skolotājas Valdas Dzenes), jaunu dziesmu mācīšanos (pie skolotājas Tatjanas Vucānes). Gan solisti, gan koris tās mācījās nākošajam labdarības koncertam “Nāc līdzās Ziemassvētkos!”. Katram jaunietim jau zināms mākslinieks profesionālis, ar kuru tas dziedās kopā decembrī Ziemassvētku koncertā. Šogad savus talantus jauniešiem un bērniem ar īpašām vajadzībām dāvās daudzi Latvijā izcili skatuves mākslinieki – LNO soliste Ilona Bagele, dziedātāji – Intars Busulis, Nauris Puntulis, Kārlis Kazāks, Paula Saija, Ieva Kerēvica, Antra Stafecka, Aleksandra Špicberga, Chris Noah, Katrīna Dimanta, Nikolajs Puzikovs, pianiste Agnese Egliņa un izcilais vijolnieks Daniils Bulajevs, populārās grupas “Citi Zēni” un “Dzelzs vilks”. Koncerta muzikālo skanējumu kuplinās Rīgas Doma skolas meiteņu koris “Tiara” Airas Birziņas vadībā. Koncerta muzikālais vadītājs ir komponists un mūziķis Kristaps Krievkalns. Nometnē pie jauniešiem jau viesojās Katrīna Dimanta, Nikolajs Puzikovs un Gatis Mūrnieks, Daniils Bulajevs un Konstantins Paturskis. Tas bija vārdos neizsakāms prieks tikties ar šiem māksliniekiem. Mirklis, kad gribējās vēl un vēl viņos klausīties un ar viņiem runāties.
Paralēli Ziemassvētku dziesmām, Nāc līdzās! koris cītīgi strādāja pie komponista Valda Zilvera jaundziesmu cikla “Deju dziesmas” jauktajam korim, kuru pirmatskaņojumā nometnes noslēguma koncertā nelielā pavadošā grupā piedalījās arī pats autors. Pie tautiskās bungas šoreiz Rūdis Rūķis un pie klavierēm koncertmeistare Inga Ramāne.
Taču Nāc līdzās! nometne nav iedomājama bez dažādu jaunu zināšanu apgūšanas. Tādēļ bija lekcijas gan par mākslīgo intelektu, gan improvizētas darba intervijas, gan vēlēšanu rezultātu atgriezeniskās saites pārrunas, gan tikšanās ar rakstieku Aivaru Kļavi. Visu nometnes laiku paralēli dziedāšanai dalībniekiem bija iespēja darboties radošajā telpā pie skolotāja Mārtiņa Rogas. Radītie darbiņi tika izlikti izstādē, ko varēja aplūkot un novērtēt uz nometnes noslēguma koncertu atbraukušie vecāki un draugi. Un kur tad vēl pašu izdomātas dažnedažādas vakara aktivitātes, no kurām visgaidītākais ir Radošais vakars, kurā katrs var sevi izpaust visdažādākajos veidos. Bet ļoti interesanta bija arī Laimas Mūrnieces izveidotā viktorīna, īsts zināšanu pārbaudes brīdis visiem – gan jauniešiem, gan viņu vecākiem. Arī dziesmu teātris par 5 stihijām tika ļoti radoši risināts. Un, protams, vienmēr ar nepacietību tika gaidītas vēstulītes no Labā pasta pastnieka. Vakara apļos tika pārrunāti dienas spilgtākie iespaidi. Vienu no apļiem uzorganizējām pavisam romantiskā gaisotnē. Tvērām gan holi krāsu lietu, gan vakara saulrietu, gan uzlecošo mēnesi, gan vērāmies mūsu nelielā ugunskura liesmiņās.
Nometnes organizatoriskos darbus palīdzēja veikt mūsu “vecās gvardes” brīvprātīgie Diāna Ponaskova un Gatis Valainis. Liels paldies viņiem un visiem pedagogiem, ka nometnes darbs ritēja raiti, dalībnieki varēja piedalīties visās nodarbībās, lai iemācītos daudz jauna. Un paldies visumam, ka tas mums šo nedēļu sūtīja sauli un daudziem, kas ikdienā to nevar, bija iespēja izbaudīt jūras priekus.
Bet par nometnē gūto vislabāk lai runā pašu dalībnieku teiktais. Šoreiz liksim bez teksta saīsinājumiem, jo te katrs vārds ir lielu svaru.
Kristiāna:
“Ir atkal nemanāmi palidojusi viena skaistiem mirkļiem, lielas mīlestības un pozitīvu emociju pilna nedēļa Saulkrastos. Šī ir tā nometne, kurā man pazūd laika izjūta, jo ir tik daudz pozitīvisma un interesantu notikumu, ka laikam nav nozīmes.
Šajā nometnē man īpaši patika darba interviju spēle. Tā man bija ļoti interesanta pieredze, kas noderēs nākotnē. Protams, patika mēģinājumi pie Kamilas, Viņas interesantie iedziedāšanās vingrinājumi. Viens no maniem mīļākajiem vingrinājumiem bija “Es mīlu kori”. Patika pirmā vakara ciemiņš – Katrīna Dimanta. Viņas uzstāšanās man “uzlādēja baterijas” visai nedēļai.
Paldies Mikrofonu Tatjanai (Tatjana Vucāne) par ballīti kopā ar Gati Mūrnieku un Nikolaju Puzikovu. Man bija prieks viņus atkal satikt.
Viens no skaistākajiem vakariem šajā nometnē bija vakars pie ugunskura jūras krastā. To es nekad neaizmirsīšu. Paldies Gatim un Mārtiņam par šo skaistumu. (*Brīvprātīgie Gatis Valainis un Mārtiņš Ainis Roga)
Paldies par garšīgo ēdienu. Paldies par skaisto pārsteigumu – vijolnieku Danila Bulajeva un Konstantīna Paturska skaisto uzstāšanos. Klausoties viņu sniegumu es “aizpeldēju citā dimensijā”.
Ļoti patika Gata organizētais košais holi krāsu festivāls pie jūras. Tā ir viena no košākajām atmiņām, kas paliks manā sirdī.
Milzīgs paldies visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja un atbalstīja, lai šī nometne atkal varētu notikt.”
Laima:
“Nāc līdzās” nometne – vieta, kur pabūt ārpus ikdienas, sociālajiem tīkliem un ziņām. Vieta, kur pabūt iekšpus – draugu sargājošā un atbalstošā lokā, mūzikā un smieklos.
Vieta, kur dalīties ar to, ko protu un kas patīk – veidojot un vadot erudīcijas spēli un talantu vakaru. Vieta, kur uzdrīkstēties un mācīties – pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal dziedāt solo, ne bez uztraukuma un šaubām, tomēr ar prieku, iedrošinājumu un padomiem no brīnišķīgo pedagogu puses. :)
Vieta, kur iedvesmoties no dzīvesstāstiem un dzīves pieredzes – paldies Aivaram Kļavim par to. Lai gan saruna šķita par īsu, pēc tās atgriezās sajūta, kas mani bija pametusi jau apmēram pusgadu – ka nevaru nerakstīt.
Vieta, kur radīt jaunus sapņus.
Un atgriezties.”
Elīna:
“Nometnē man patika tas, ka bija iespēja parunāties ar saviem kora biedriem vairāk, ko ikdienas mēģinājumu laikā bieži nesanāk piedzīvot.
Runājot par aktivitātēm, patika piedalīties viktorīnā. Man patīk šāda veida izklaides, jo ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu. Patika arī lekcija par mākslīgo intelektu (MI) un tikšanās ar rakstnieku Aivaru Kļavi. Arī šeit bija iespēja uzzināt ko jaunu.
Ļoti patika visi sniegtie koncerti, kurus bija iespēja piedzīvot. Liels paldies Konstantīnam Paturskim par sniegto iespēju apmeklēt kamermūzikas festivāla “Saulrieta koncertu”. Ļoti skaists koncerts!
Paldies par nometni!”
Sanita (Elīnas mamma un asistente):
“Tās ir 6 neaizmirstamas dienas, kas bijušas piepildītas ar atkalredzēšanās prieku, mūziku, sirsnību, sarunām, smiekliem un radošo garu, kas dalībniekus uzlādējušas ar pamatīgu pozitīvisma devu uz ilgu laiku, kas noteikti ir vislielākais ieguvums.
Ne mazāk svarīgs ir kora dalībnieku aizvadītais laiks daudzajās mēģinājumu stundās, apgūstot kora repertuāru.
Neizpalika arī dažādu zināšanu un prasmju gūšana, gan individuālajās nodarbībās pie vokālā pedagoga, gan mākslas nodarbībās, gan arī, piemēram, lekcijā par mākslīgo intelektu u.c., kas tiks pielietotas ikdienas dzīvē. Iespēja darboties komandās, trenējusi prasmi sadarboties, kas turpmāk noteikti noderēs dažādās dzīves situācijās sociālā vidē.
Nāc līdzās! nometne noteikti ir kvalitatīvi pavadīta laika paraugs!”
Marta (meitene ar autismu, tekstu ierunāja un mamma – Ieva pierakstīja):
“Nu tā, es pateikšu 5 lietas, kas man patīk tajā nometnē:
*Radošā darbnīca, kad es zīmēju vai darbojos, rakstu, vai arī kaut ko tādu.
*Vēl man patīk arī lieta, kas ir dziesmu iesildīšana, kas man ļoti, ļoti patīk.
*Trešā lieta ir uz to radošo vakaru, tur tas man ļoti patika, ar tām divām dziesmām. Arī.
*Tā, ceturtā lieta ir pastaigu nakts un bija uguns, ugunskurs bija ārā, atcerējos! Un man tur patika, ka es gribu apsēsties pie ugunskura.
*Un piektā ir tas koncerts. Lieta. Un man patīk “Krakovjaks” un “Kliegdams gailīts laktā lēca.”
Ieva (Martas mamma un asistente):
“Ko man dāvāja Nāc līdzās! nometne?
Atbraucot mājās, pārējie bērni, kuriem nav nepieciešama Nāc līdzās! nometne, neiznāca ar mani pat sasveicināties un mums tūdaļ bija nekavējošs aplis, ka mammai bija ļoti daudz darba, tāpēc mamma nepiezvanīja tieši nevienu reizi.
“Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība”
/Imants Ziedonis/
Varējām ar meitu redzēt tik daudz jauna (lekcijas, koncertus – iedvesmai, brīnumus, siltumu), ko citkārt nebūtu bijis iespējams redzēt un pabūt tā cieši, cieši tieši ar savu meitiņu un citiem jauniešiem, kuriem tas nepieciešams, kas ikdienas skrējienā ne vienmēr izdodas. Tiešām daudz zinību graudus un iedvesmu guvu arī tieši no pašas Sarmas Freibergas un citiem pieaugušajiem, kas bija nometnē iesaistīti, kas būs mūžam paliekoši un tikai mums piederoši. Un tas vienmēr ir tāds lēciens attīstībā, gan meitai ceturto gadu, gan man – trešo.
Saku Paldies! un “drīz mēs atkal tiksimies”.”
Skolotāja Tatjana (mikrofonu Taņa):
“Kopā Nāc līdzās! vasaras nometnē – esmu jau 11 gadus. Varu jau saukties par nometnes veterānu. 😄
Katru vasaru manā kalendārā viena nedēļa ir apvilkta ar sarkano, jo es zinu, ka pavadīšu to kopā ar savu Nāc līdzās! ģimeni. Īpaša draudzība man izveidojusies ar Diānu un Gati, brīvprātīgo komandu, jo mēs komunicējam visa gada garumā, bet vienmēr gribās vēl biežāk…
Ļoti sirsnīga draudzība izveidojās ar Mārtiņa Rogas ģimeni. Viņi ir čakli un radoši dabas cienītāji un ceļotāji. Jālūdz šogad piedošana sporta skolotājam Uldim, ka biju rīta rosmē tikai 2 reizes. Bet nometnes laikā nometu 2.kg, jo starp 2 nometnes korpusiem ir nosoļoti tūkstošiem soļu.
Ēdiens bija katru reizi gaidīts, īpaši garšoja frikadeļu zupiņa. Atmiņā visspožākais palika vakara aplis pie jūras košā saulrietā, krāsu Holi salūts un garšīgs virtulīšu saldumiņš. Protams, nometnes koncerts un gatavošanās tam. Cik draudzīgi un profesionāli šogad darbojās komanda, un tikai kopā esam spēks.
Man patīk nometnes atmosfēra, jo saņemu tik daudz apskāvienu un labus vārdus, to kas trūkst ikdienā.
Fonds Nāc līdzās!
Darbs? Vai vieta kur gribās atgriezties?
Nepamanīju kā pagāja tā nedēļa nometnē.
Tikai čemodāns stāsta par ceļojumu, akmentiņi un jūras smiltis kurpēs, komplimentu pasta kaudzītes pie gultas, gigabaiti ar VIDEO un FOTO no nometnes.
Ak, cik ātri pagāja laiks.
Dzīvojām, pastaigājāmies, peldējāmies, fotografējām, filmējām, zīmējām, spēlējām, bungojām, repojām un dziedājām, dziedājām, dziedājām, muzicējām un improvizējām gan kopā, gan individuāli.
Varbūt nav bijis kā iepriekšējos gados, kaut kas mainījies, bet tomēr atmiņas, sajūtas un iespaids, gandarījums par paveikto, neskatoties uz uztraukumu. Un cik daudz vel ir jāstrādā….
Dzīvesprieks, smaidi iedvesmo gan skolotājus, gan dalībniekus. Paldies Jums visiem! Mīļš PAĻDIS no manis! ❤️
Paldies fonda Nāc līdzās! vadītājai Sarmai Freibergai par to brīdi, kad mēs esam vesela ģimene, kaut uz nedēļu!”
Skolotājs Mārtiņš:
“Nāc līdzās! vasaras nometnē esmu otro reizi, bet kopā ar jauniešiem radoši darbojoties aizvadīts vesels mācību gads. Iepazīti fantastiski, talantīgi jaunieši, vecāki, komandas biedri. Darbu ar jauniešiem ar īpašām vajadzībām varu viennozīmīgi uzskatīt par savu sirdsdarbu, jo arī pamatdarbā strādāju ar jauniešiem. Dalība nometnē ir vērtīga ne tikai jauniešiem, kurā tie apgūst dažādas prasmes, bet dod iespēju augt arī mums pieaugušajiem – nostiprinot zināšanas, iegūstot pieredzi šādā darbā. Jo katrs jaunietis ir personība, katrs no viņiem prasa īpašu uzmanību, pieeju mērķu sasniegšanā. Lai arī dažreiz nomāc nogurums vai jūtama nepieciešamība pēc “restarta”, šie jaunieši prot iedvesmot un sniegt milzīgi pozitīvu enerģijas lādiņu turpmākajā darbā ar jauniešiem fondā un arī pamatdarbā. Prieks par katru dzirdēto “man izdevās!”, “skaisti sanāca”, “paldies tev!”. Lai mums kopā izdodas sasniegt lielus mērķus, maziem un neatlaidīgiem soļiem!”
ILZE (Katrīnas mamma un asistente):
“Pārrunājām ar Katrīnu iespaidus un te būs tāds apkopots novērtējums no mums abām.
Mūsu pieredze nav ilga, tikai divas nometnes. Tomēr ar absolūtu pārliecību var teikt, ka Katrīnai tas ir spilgtākais notikums visa gada laikā. Viena nedēļa rada atmiņas un iespaidos, kas atbalsojās vēl mēnešiem ilgi. Atbraucot mājās, jau tiek kalti plāni nākamā gada nometnes radošam vakaram. Tiek arī sapņots par to, kuri mākslinieki varētu viesoties, kādas dziesmas ar viņiem kopā dziedātas, un cik tas viss būs “episki”.
Nometnes režīms ir intensīvs un var just kā fizisku, tā emocionālu nogurumu. Tomēr tas ir patīkams un sniedz sāta sajūtu. Ja drīkstu tā salīdzināt, nometne ir kā salda karameļu torte, ko notiesā vienā vakarā, nevis kā gotiņas konfektes, ko pa vienai ēd katru svētdienu. Tik milzīgu pozitīvo emociju lādiņu, kas rodas no tā, ko viens otram sniedzam, reti kur var gūt. Lai cik tas neizklausītos salkani, bet nometnes beigās tiešām gribas teikt: “Es jūs visus mīlu!”.
Ja runājam par jauniešiem, tad nav noslēpums, ka lielākai daļai apgūt jaunas lietas vai pakļauties mācībām izdodas tieši ārpus mājas. Pret svešinieku (skolotāju, lektoru) vienmēr būs lielāks respekts kā pret vecākiem. Tāpat viņi efektīvāk uztver un ieklausās, ja dara to kopā ar draugiem. Piemēram, piedabūt Katrīnu trenēt sīko motoriku mājās ar dažādām metodēm ir izaicinājums. Taču nometnē viņa radošajā klasē pie Mārtiņa kopā ar koristiem VER SĪKAS PĒRLĪTES UZ STIEPLES. Neiespējams scenārijs mājās. Tādā veidā neviļus var vingrināt, kas nu kuram nepieciešams. Tāpat rīta rosme. Katrīnai mājās vingrošanu pavada desmitiem argumentu, kāpēc tieši šodien to darīt nevajag. Taču nometnē nav problēmas ne piecelties, ne vingrot pie Ulda.
Intensīva muzicēšana pati par sevi ir labs treniņš. Mēs mācāmies gan darbu ar nošu materiālu – atpazīt ne tikai notis, bet arī pārējās zīmes. Mēs mācāmies pazīt diriģenta žestus un to nozīmi. Individuālās vokālā pedagoga nodarbības daudziem ir vienīgi nometnē iegūstama pieredze.
Vakara aplis palīdz savākt domas un izkristalizēt to galveno, ko diena devusi. Neesmu psihologs, bet tas ir noderīgi ne tikai jauniešiem, bet arī vecākiem. Kā mēdza teikt Godmanis, punkts viens – tas palīdz “pabeigt dienu”. Pielikt punktu, lai varam būt atvērti jaunai pieredzei nākamajā dienā. Punkts divi – tas radina izteikties lakoniski, saturiski. Jauniešiem tas ir labs treniņš. Īpaši, ja pēc tam pārrunājām, kā labāk domas izteikt citiem, kam pievērst uzmanību. Punkts trīs – mēs uzzinām arī par to, kā vienu un to pašu notikumu uztver citi. Tas palīdz labāk iepazīt savus kolēģus. Atšķirt, kas kuram dara prieku, bēdas un attiecīgi palīdzēt izvairīties vai veicināt kādu notikumu.
Noslēdzošajā nometnes aplī es teicu, ka, salīdzinot pagājušā gada nometni, ar šo gadu, esam kļuvuši draudzīgāki, tuvāki, atvērtāki. Ta atmosfēra kļuvusi brīvāka un tam var redzēt pozitīvo iespaidu. Kā Laima ir gada laikā atvērusies, kļuvusi drošāka un mēs baudām viņas drosmes augļus. Es nekad nebiju dzirdējusi šī pusotra gada laikā Kristiānu tik daudz runājam. Es nekad nebiju iedomājusies, cik trāpigi un smeķīgi Anita prot savirknēt vārdus. Es zināju, cik garšīgas tortes Taņa cep, bet, ka viņa tik skaisti zīmē… Man šī bija pozitīvo jaunatklājumu nometne.
Kā jau esam minējuši, vecākiem šī nometne ir ne mazāk svarīga kā jauniešiem. Mēs satiekam sev līdzīgos. Mēs līdzīgiem likteņiem saistīti esam. Tāpēc viens otru saprotam pavisam citā, es teiktu, šūnu līmenī. Tā nav pieredze, ko kādam novēlam. Taču monētas aversa puse – es, iespējams, nekad nebūtu satikusi tik vērtīgus cilvēkus, ja man nebūtu tieši šāda Katrīna.
Nometnē mēs, vecāki, varam novilkt maskas. Savējie sapratīs!
Tāpēc es vēl jo vairāk apbrīnoju cilvēkus, kuriem nav mūsu pieredzes, bet viņi vēlas veltīt savu laiku, enerģiju, idejas, nervus īpašajiem cilvēkiem. Par to paldies visiem brīvprātīgajiem!
Cepuri nost Laimai par viktorīnu. Tas ir ne tikai interesanti, bet arī izglītojoši. Viens otrs interesants fakts var rosināt kādu doties apskatīt kādu Latvijas nostūri, izlasīt grāmatu, apmeklēt izstādi. Galu gala noskatīties “Panorāmu” vai noklausīties radio ziņas, lai zinātu, kurš pie varas.
Darba intervija. Laba paraugstunda. Nebiju iedomājusies, cik maz tādiem jauniešiem kā mūsu koristi ir reāla pieredze tika ikdienišķā pasākumā. Prieks, ka pozitīvo emociju viņiem bija vairāk kā nepatīkamo. Pati priekš sevis gan secināju, ka vērtēt citus nav patīkama nodarbe.
Ir ārkārtīgi daudz lietu, ko šādā nometnē vēl varētu palīdzēt jauniešiem, ja ne apgūt, tad vismaz uzzināt. Piemēram, stresa menedžments; māka uzstāties publikas priekšā; savstarpējās saziņas (komunikācijas) prasmes. Varbūt tādas elementāras lietas kā uzvedība, atbilstoši pasākumam. Var izspēlēt ainiņas no “Zelta uzvedības grāmatas”. Mēs pat varētu veikt aptauju, ko gribētu apgūt, ko iemācīties, ko piedzīvot.
Sarma, Tev teikti tik daudz pateicības vārdi, un to nebūs gana. Kā lai padara to vienu vārdu jaudīgāku? Ja nu vienīgi PALDIES!”
Nometne ir daļa no projekta, ko līdzfinansē Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros
*Nometnes fotogrāfijas skatāmas ŠEIT.
Foto: Aivars Liepiņš