Nāc līdzās! kora koncertbrauciens uz Angliju
Brauciena uz Angliju aizsākums jau notika pirms 2 gadiem, kad Fonda vadītāja sāka meklēt kontaktus ar vēlmi braukt ar koncertiem uz Apvienoto Karalisti. Un, lūk, šī vēlēšanās ir piepildījusies! Pēc Anglijas Daugavas Vanagu ielūguma mūsu korim tika dota iespēja doties 3 dienu koncertbraucienā. Gatavojāmies centīgi, īpaši septembrī un oktobrī – gan dziedājām, gan šuvām trūkstošos kostīmus, jo dziedātāju pulkam ir pievienojušās arī vairākas mammas. Fonda vadītāja Sarma Freiberga jau laikus visiem lika pārbaudīt dokumentu derīguma termiņus un savāca dokumentu kopijas, lai savlaikus veiktu reģistrāciju braucienam, kas Wizz air kompānijā nemaz nav tik vienkārša. Satraukums valdīja gaisā katrā mēģinājumā. Seši dalībnieki vispār lidoja pirmo reizi dzīvē, 5 bija ratiņkrēslos, vairāki jaunieši neredzīgi.
“Esmu daudz ceļojusi ar saviem dejotājiem pa Eiropu un arī tālākām pasaules valstīm, bet ar tik specifisku grupu devos tālā ceļā pirmo reizi, tāpēc tieši loģistikas jautājumi mani uztrauca visvairāk, jo tomēr mums katram ir daudz dažādu veselības problēmu, kas varēja saasināties stresa rezultātā, lidmašīnas gaisa spiediena dēļ utml.,” saka Sarma.
Taču viss ir beidzies vairāk kā laimīgi – esam sveiki un veseli atgriezušies Latvijā, un Anglijā saņēmām vienīgi izcilas atsauksmes. Esam gandarīti, ka spējām sniegt augstvērtīgas koncertprogrammas un iepriecināt klausītājus, un gandarīt cilvēkus, kas mūs uzņēma. Nedaudz atskatīsimies, kā mums gāja šajās dienās.
Pirmā diena faktiski sākās jau četros naktī Rīgas lidostā. Tā bija visstresainākā, jo bija satraukums kā viss noritēs. Mūsu dažādības dēļ mums bija nepieciešams vienam otru pieskatīt un nepazaudēt. Sadalījāmies mazākās grupiņās, kurā bija viens galvenais atbildīgais, kam uzticēja tos, kam vajadzīgs atbalsts. Taču vienalga vēl viens otru uzmanījām, lai neaiziet un neapmaldās svešā vietā… Pirmā diena bija ļoti gara, tādēļ dažiem obligāti vajadzēja vismaz stundu atlaisties gultā, lai izturētu koncertu, jo ratiņniekiem sākas muguras sāpes pēc ilgstošas būšanas tikai ratos, citiem citas problēmas…. Daži bija cēlušies pēc tikai pāris stundu gulēšanas. Diena bija dubultgara, bet vakarā jau atbildīgs koncerts vienā no Londonas centra baznīcām. Uz koncertu bija ieradies arī Londonas lordmērs ar kundzi. Bija ko turēt … Bet mēs to izdarījām! Un saņēmām publikas nedalītu atzinību!
Bijām priecīgi par silto zupu Daugavas Vanagu namā Londonā un par mums atrasto viesnīcu, kas bija ļoti piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Nākamā diena sākās ar kārtīgām brokastīm, un pēc tam atkal uz riteņiem, jo mūsu ceļš šai dienā veda uz latviešu īpašumu un DV kultūras centru “Straumēni”. Tas atrodas vismaz pusotras stundas braucienā no Londonas Anglijas laukos. Kaut arī lielāko daļu braucām pa autostrādēm, tomēr caur logu nedaudz izdevās apskatīt Anglijas lauku ainavas. “Straumēnos” pamēģinām un sniedzām mūsu otro koncertu. Uz to saradās daudz ļaužu no tuvākām un tālākām vietām. Zāle pilna. Atsaucība ļoti silta. Koncerta beigās kopā ar DV kori nodziedājām ne tikai Saule, Pērkons, Daugava, bet arī Pūt vējiņi. Skaisti, emocionāli un pacilājoši. Satiekam arī Lindu Lesiņu, kādreizējo Nāc līdzās! dalībnieci, kura tagad dzīvo Anglijā. Tikšanās prieks milzīgs abām pusēm. Vakariņas “Straumēnu” restorānā un, nomainījuši skatuves tērpus, kāpjam atkal busā, lai dotos atpakaļ uz Londonu. Par abiem koncertiem sakām paldies “Bērzes strazdiem”, kas mūs atbalstīja ar tehnisko aprīkojumu!
Trešā – pēdējā diena pagāja pusteciņus, jo bija gan koncerts, gan gribējām kaut stundu pabūt pie slavenā Anglijas Parlamenta un nopirkt kādu suvenīru piemiņai no brauciena. Koncerts notika bibliotēkas zālē /Swiss Cottage Library/ Uz to bija ieradusies arī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Bražes kundze. Bet bija pārsteigums – bibliotēkā nebija klavieru un mums nācās sniegt programmu a’cappella, taču arī to mēs godam izdarījām. Mūsu meistarīgais diriģents Rūdolfs Bērtiņš pat iedziedāšanos izveica bez klavierēm.
Esam no sirds pateicīgi Anglijas Daugavas Vanagu organizācijai par mums doto iespēju, visiem, kas ziedoja, lai mūsu brauciens varētu notikt, jo tā izmaksas nebija mazas. Paldies Aivaram Sinkam personīgi par lielo ieguldījumu koncerttūres organizēšanā. Pateicamies arī Latvijas vēstniecībai Apvienotajā Karalistē un Baibai Bražei par atbalstu!
Esam ļoti gandarīgi par pēckoncertu atsauksmēm. Tā mūsu vēstniece Baiba Braže Twitervietnē ielikusi šādu atsauksmi:
Such joy to hear high class performance by youth with special needs choir @NacLidzas from #Latvia in London. #NoLimits #LV100 #LatvijaVar
Camden kultūras centra (vairāk kā 19 tūkstoši sekotāji) ieraksts pēc koncerta bibliotēkā : LoveCamden @LoveCamdenNov 6More
Amazing performance today at Swiss Cottage Library by the Youth Choir of Foundation Come Along! @NacLidzas
Bet visjaukākās atsauksmes ir no pašiem dalībniekiem.
Kristiāna Rubīna: Biju ļoti saviļņota redzot, ka cilvēkiem ļoti patika visi mūsu koncerti, un mēs tikām ļoti jauki un sirsnīgi uzņemti Londonā.
Mārtiņš Duks: Man palika atmiņā labie cilvēki, kuri mūsu koncertu skatījās un pēc tam gāja mums klāt.
Līga Liepiņa: Mans visspilgtākais iespaids ir koncerts bibliotēkā, kad konstatējām, ka nav klavieru. Izrādās, ka arī a capella ļoti labi skan. Un man personiski ļoti patika atrasties angliskā vidē, nedaudz parunāt angliski un iespēja viegli pārvietoties (ratiņkrēslā) pa ielām tur, kur mēs nakšņojām, kā arī draudzīgā uzņemšana.
Baiba Zīle (neredzīgo meiteņu Sniedzes un Kristīnes pavadone): Sniedzei vislabàk patika paši koncerti, uzstàšanās, dziesmas, koristu atdeve. Kristìne ir sajùsmà par visu. Jūtas svarìga un ievērota no lìdzbiedriem, visiem vèsta, cik forši bijis. Pati esmu priecìga par Rùdolfa spèju pielàgoties,koncertu norisi un cilvèkiem.
Līva Paula: Mani uzrunāja visvairāk vietējie iedzīvotāji, kuriem ir labas ētiskās normas, morāle un tikumība, un akcents, ar kuru viņi sarunājas. Arī mūsu koncerts Straumēnos bija lieliski izdevies.
Katerina Kravale: Man lielākais iespaids – lidojums uz Londonu, pirmo reizi lidoju, bet man patika bija labi. Straumēnos patika ka pēc koncerta satikām Lindu un Līgu Lesiņas. Linda izskatās apmierināta un priecīga, ka mēs viņu satikam un viņa tik sen nav redzēta. Un pēdejā dienā saulains laiks Londonā. Esmu priecīga un apmierināta ar braucienu. Man bija sapnis aizlidot uz Londonu redzēt Big Benu, telefonu būdu utt. Pateicoties Sarmai Freibergai mums bija tik piepildītas šīs 3 dienas! Paldies!
Renāte (neredzīga, pirmo reizi brauca bez pavadones-vecāsmātes): Es esmu pārsteigta, ka es ar tādām lietām tiku galā, par kurām domāju,ka varētu netikt.
Līga Fogele (Maijas mamma): Koris/dziedāšana ir mana sirdslieta, balzams dvēselei. Ir liels prieks, ja Tu/mēs ar savu dziedāšanu spējam citem radīt patīkamus, priekpilnus un saviļņojošus mirkļus. Labs rada labu. Šajā koncerttūrē bija varbūt tāda kā misijas apziņa, jo braucām pie tautiešiem, kas par savām mājām dažādu iemeslu dēļ ir izvēlējušies Angliju. Viņi mums joprojām ir svarīgi un varbūt, kā Laura teica intervijā, kāds tomēr izdomā atgriezties. Protams, pašai bija saviļņojums satikt Anglijas latviešus, un klusībā pateikties Dievam, ka man, manai ģimenei nav bijusi jāizdara šī izvēle aizbraukt no Latvijas. Visi koncerti bija saviļņojoši, bet laikam, ka Straumēnos bija visemocionālākais, vismaz man.
Roberta stāsts par braucienu uz Londonu : Pirmo reizi lidoju. Nekad nebiju redzējis mākoņus sev līdzās. Mākoņi kā lieli balti kalni. Esmu tos redzējis tikai virs galvas debesīs. Nu pats biju mākoņos. To nevarēšu aizmirst.
Gan baznīcā, gan Straumēnos, gan vēstniecības rīkotajā pasākumā bibliotekā bija mīļi, atsaucīgi ļaudis. Liels prieks dziedāt, kad redzēju prieku ļaužu acīs par mūsu priekšnesumu.
Kaut kad neizgulēts miegs un viss nogurums pazuda.
Paldies visiem kas mūs uzaicināja.
Paldies Sarmai Freibergai par drosmi doties ar mums tādā nebijušā braucienā.
Un paldies mūsu autobusa vadītājam.
Tas bija brīnišķīgs ceļojums, kurš ilgi paliks atmiņā.
Diāna Ponaskova: Šis kora pirmais koncertceļojums ir patiess stāsts par varēšanu, kopību un sirds lietu, ko visi ar īstu prieku darijām. Bija aizkustinājums redzēt – kā jaunieši piedzīvo lidojuma prieku, kā mēs kopā spējām, neskatoties uz nogurumu un emociju piesātināto dienu iespaidiem, saņemties un sniegt dienas beigās ilgi gatavoto koncertprogrammu, iepriecinot un pat dziļi aizkustinot skatītājus. Īpaši, ka mūsos ir tā aicinājuma un novērtējuma sajūta pret to, kas ir dots. Šis piedzīvojums ir viens no brīnišķīgākiem, ko atcerēties vēl ilgus gadus!
Maijas Fogeles iespaidu fragmenti: Gaidot lidmašīnu, sajutos tā, it kā lidotu pirmo reizi, jo pēc trīs gadu pārtraukuma ceļošanā bija jau piemirsušās lidošanas sajūtas, kas man vienmēr bija patikušas. Nelielas bailes bija arī tāpēc, ka daudz ziņās tika runāts par lidmašīnu nokrišanu. Dodoties autobusa ekskursijā, es pat ar savām vājredzīgajām acīm saredzēju Londonas skaistumu. Pirms koncerta mēģinājums, kura laikā man bija bail no baznīcas šalcošās akustikas, jo man pašai likās, ka nevaru ne paspēlēt, ne padziedāt, bet koncerta laikā jau tiku galā ar to nepatiku pret akustiku. Jau pirmajā dienā guvām publikas atzinību, kas mani motivēja strādāt tālāk un nepadoties. Pēc koncerta kā atbraucām uz viesnīcu, tā iekritu gultā un momentā aizmigu. Otrā diena man patika vislabāk, jo vēl atlika laiks pabūt kopā ar Līvu un apspriest mūsu iemīļotās tēmas. Pēdējais koncerts izdevās vislabākais. Pulkstenis rāda pusdivi naktī, kad ierodos mājās. Nākamajā dienā jau jāierodas augstskolā. Bet vēl aizvien domāju par mīļajām lidmašīnām, kurām ir maigi rozā skaņa.
Bildes var aplūkot – ŠEIT!
Īpaši nozīmīgas korim Nāc līdzās! bija Lordmēra un Lordmēra kundzes atsauksmes par koncertu: “Koris bija apbrīnojami labs – labs pilnīgi atbilstoši jebkuriem kora dziedāšanas kritērijiem. Bija privilēġija man dzirdēt dziedātājus un instrumentalists. Un šis bija burvīgs veids, kā man pavadīt pēdējo sestdienu savā lordmēra amatā,”, nemot vērā, ka Lordmērs pats ir ērġelnieks, komponists un mūzikas skolotājs!
