Dzejas diena Rīgas pamatskolā “Rīdze’’

Dzejas mēnesi noslēdzām pamatskolā “Rīdze”, kurp devāmies, lai Laima Mūrniece varētu iepazīstināt jauniešus ar savu jaunāko veikumu dzejā. Kopā ar Laimu, programmu ar dziesmām kuplināja Marta Rancāne un viņas mamma Ieva Brokāne.

Pirms došanās uz skolu, sirdīs bija neliels nemiers – kā mūs uzņems skolēni? Cik nav dzirdēts par mākslinieku nevisai uzņemšanu. Taču “Rīdzē” mums bija ideāla auditorija. 8. un 9. klašu jaunieši klausījās tik uzmanīgi, ar interesi sekoja līdzi un atbildēja Laimas jautājumiem. Esam ļoti priecīgi, ka mūsu veidotā programma jauniešiem gāja pie sirds. Mācību stunda bija pat mazliet par īsu.

Paldies skolotājai Ingai Vīksnei par aicinājumu!

Lūk, ko skolotāja raksta:

“27. septembrī pamatskolā “Rīdze” notika Dzejas dienu mēneša izskaņas pasākumi, tai skaitā brīnumsilta, sirsnīga un īpaša satikšanās dzejā, mūzikā, savstarpējā sapratnē un pieņemšanā ar Fonda Nāc līdzās! jaunajām māksliniecēm.

Zāles puskrēslā, kas, šķiet, ļoti labi piestāvēja rudenīgi pelēkajai dienai un dzejai, četrdesmit minūtes aizritēja nemanot, klausoties Helēnas Laimas Mūrnieces dzejas lasījumos no jaunā krājuma “Domām nav māju”.

Dzejas pieskārienu radītās pārdomu pauzes aizpildīja jaunās, talantīgās mākslinieces Martas Rancānes ģitārspēle un dziedājums, tāpat Martas mammas Ievas Brokānes balss.

Pasākumu vadīja un par fondu, tā dalībniekiem un mērķiem pastāstīja fonda vadītāja Sarma Freiberga.

Ļoti īpaši ir tas, ka pasākums notika tieši dažādo kurpju dienā, kad ikviens aicināts uzvilkt katrā kājā atšķirīgas kājas apavu, lai simboliski paustu atbalstu un sapratni cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem.

Katrs no mums ir vienreizīgs, neatkārtojams un unikāls, un, tikai iekāpjot otra kurpēs, spējam saskatīt mūsu līdzības. Mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, kaut dažreiz katrs esam kā tramvaja sliedes, kas nekad nesatiekas… bet ir tik jauki satikties, pieskarties, sajust.

Caur līdzpārdzīvojumu un pieskaršanos citādajam pasaule kļūst labāka. Un mēs visi vēlamies dzīvot labā pasaulē.

“Rīdzes’’ skolēni un skolotāji ir pateicīgi par dzejas iejaukšanos šajā rudenīgi pelēcīgajā laikā, katrs no pasākuma aizgāja saujā nesot pārdomu kastani – par dzeju, par mūziku, par dzīvi un sevi tajā.”