Radošā nometne Saulkrastos 2024 – Ilzes atsauksme

Pārrunājām ar Katrīnu iespaidus un te būs tāds apkopots novērtējums no mums abām.

Mūsu pieredze nav ilga, tikai divas nometnes. Tomēr ar absolūtu pārliecību var teikt, ka Katrīnai tas ir spilgtākais notikums visa gada laikā. Viena nedēļa rada atmiņas un iespaidos, kas atbalsojās vēl mēnešiem ilgi. Atbraucot mājās, jau tiek kalti plāni nākamā gada nometnes radošam vakaram. Tiek arī sapņots par to, kuri mākslinieki varētu viesoties, kādas dziesmas ar viņiem kopā dziedātas, un cik tas viss būs “episki”.

Nometnes režīms ir intensīvs un var just kā fizisku, tā emocionālu nogurumu. Tomēr tas ir patīkams un sniedz sāta sajūta. Ja drīkstu tā salīdzināt, nometne ir kā salda karameļu torte, ko notiesā vienā vakarā, nevis kā gotiņas konfektes, ko pa vienai ēd katru svētdienu. Tik milzīgu pozitīvo emociju lādiņu, kas rodas no tā, ko viens otram sniedzam, reti kur var gūt. Lai cik tas neizklausītos salkani, bet nometnes beigās tiešām gribas teikt: “Es jūs visus mīlu!”.

Ja runājam par jauniešiem, tad nav noslēpums, ka lielākai daļai apgūt jaunas lietas vai pakļauties mācībām izdodas tieši ārpus mājas. Pret svešinieku (skolotāju, lektoru) vienmēr būs lielāks respekts kā pret vecākiem. Tāpat viņi efektīvāk uztver un ieklausās, ja dara to kopā ar draugiem. Piemēram, piedabūt Katrīnu trenēt sīko motoriku mājās ar dažādām metodēm ir izaicinājums. Taču nometnē viņa radošajā klasē pie Mārtiņa kopā ar koristiem VER SĪKAS PĒRLĪTES UZ STIEPLES. Neiespējams scenārijs mājās. Tādā veidā neviļus var vingrināt, kas nu kuram nepieciešams. Tāpat rīta rosme. Katrīnai mājās vingrošanu pavada desmitiem argumentu, kāpēc tieši šodien to darīt nevajag. Taču nometnē nav problēmas ne piecelties, ne vingrot pie Ulda.

Intensīva muzicēšana pati par sevi ir labs treniņš. Mēs mācāmies gan darbu ar nošu materiālu – atpazīt ne tikai notis, bet arī pārējās zīmes. Mēs mācāmies pazīt diriģenta žestus un to nozīmi. Individuālās vokālā pedagoga nodarbības daudziem ir vienīgi nometnē iegūstama pieredze.

Vakara aplis palīdz savākt domas un izkristalizēt to galveno, ko diena devusi. Neesmu psihologs, bet tas ir noderīgi ne tikai jauniešiem, bet arī vecākiem. Kā mēdza teikt Godmanis, punkts viens – tas palīdz “pabeigt dienu”. Pielikt punktu, lai varam būt atvērti jaunai pieredzei nākamajā dienā. Punkts divi – tas radina izteikties lakoniski, saturiski. Jauniešiem tas ir labs treniņš. Īpaši, ja pēc tam pārrunājām, kā labāk domas izteikt citiem, kam pievērst uzmanību. Punkts trīs – mēs uzzinām arī par to, kā vienu un to pašu notikumu uztver citi. Tas palīdz labāk iepazīt savus kolēģus. Atšķirt, kas kuram dara prieku, bēdas un attiecīgi palīdzēt izvairīties vai veicināt kādu notikumu.

Noslēdzošajā nometnes aplī es teicu, ka, salīdzinot pagājušā gada nometni ar šo gadu, esam kļuvuši draudzīgāki, tuvāki, atvērtāki. Ta atmosfēra kļuvusi brīvāka un tam var redzēt pozitīvo iespaidu. Kā Laima ir gada laikā atvērusies, kļuvusi drošāka un mēs baudām viņas drosmes augļus. Es nekad nebiju dzirdējusi šī pusotra gada laikā Kristiānu tik daudz runājam. Es nekad nebiju iedomājusies, cik trāpīgi un smeķīgi Anita prot savirknēt vārdus. Es zināju, cik garšīgas tortes Taņa cep, bet, ka viņa tik skaisti zīme… . Man šī bija pozitīvo jaunatklājumu nometne.

Kā jau esam minējuši, vecākiem šī nometne ir ne mazāk svarīga kā jauniešiem. Mēs satiekam sev līdzīgos. Mēs līdzīgiem likteņiem saistīti esam. Tāpēc viens otru saprotam pavisam citā, es teiktu, šūnu līmenī. Tā nav pieredze, ko kādam novēlam. Taču monētas aversa puse – es, iespējams, nekad nebūtu satikusi tik vērtīgus cilvēkus, ja man nebūt tieši šāda Katrīna.
Nometnē mēs, vecāki, varam novilkt maskas. Savējie sapratīs!

Tāpēc es vēl jo vairāk apbrīnoju cilvēkus, kuriem nav mūsu pieredzes, bet viņi vēlas veltīt savu laiku, enerģiju, idejas, nervus īpašajiem cilvēkiem. Par to paldies visiem brīvprātīgajiem!

Cepuri nost Laimai par viktorīnu. Tas ir ne tikai interesanti, bet arī izglītojoši. Viens otrs interesants fakts var rosināt kādu doties apskatīt kādu Latvijas nostūri, izlasīt grāmatu, apmeklēt izstādi. Galu gala noskatīties “Panorāmu” vai noklausīties radio ziņas, lai zinātu, kurš pie varas.

Darba intervija. Laba paraugstunda. Nebiju iedomājusies, cik maz tādiem jauniešiem kā mūsu koristi ir reāla pieredze tika ikdienišķā pasākumā. Prieks, ka pozitīvo emociju viņiem bija vairāk kā nepatīkamo. Pati priekš sevis gan secināju, ka vērtēt citus nav patīkama nodarbe.

Ir ārkārtīgi daudz lietu, ko šādā nometnē vēl varētu palīdzēt jauniešiem ja ne apgūt, tad vismaz uzzināt. Piemēram, stresa menedžments; māka uzstāties publikas priekšā; savstarpējās saziņas (komunikācijas) prasmes. Varbūt tādas elementāras lietas kā uzvedība, atbilstoši pasākumam. Var izspēlēt ainiņas no “Zelta uzvedības grāmatas”. Mēs pat varētu veikt aptauju, ko gribētu apgūt, ko iemācīties, ko piedzīvot.

Sarma, Tev teikti tik daudz pateicības vārdi, un to nebūs gana. Kā lai padara to vienu vārdu jaudīgāku? Ja nu vienīgi PALDIES!

/Atsauksme ievietota: 20.10.2024./