Starptautiskās konferences “Iekļaujoša izglītība – ceļš uz iekļaujošu sabiedrību” MANIFESTS 2015

Starptautiskās konferences “Iekļaujoša izglītība – ceļš uz iekļaujošu sabiedrību” MANIFESTS 2015

Izglītības un zinātnes ministrijai

Labklājības ministrijai

Veselības ministrijai

Kultūras ministrijai

Valsts reģionālās attīstības ministrijai

Latvijas Pašvaldību savienībai

Darba devēju konfederācijai

Latvijas Rektoru Padomei

Latvijas televīzijai

Latvijas Radio

Starptautiskās konferences

“Iekļaujoša izglītība – ceļš uz iekļaujošu sabiedrību”

MANIFESTS

Rīgā, 2015. gada 2.aprīlī

Apzinoties, cik svarīgs Latvijai ir katrs pilsonis, ir pēdējais laiks valstī uzsākt atbildīgu, savlaicīgu un mērķtiecīgi virzītu rīcības kopumu bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām fiziskas un psihiskas veselības un labklājības atbalstam, iespējām izglītoties atbilstoši viņu daudzveidīgajām vajadzībām.

Tāpēc aicinām Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Veselības ministriju (VM), Labklājības ministriju (LM), Kultūras ministriju (KM), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Valsts reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Darba devēju konfederāciju (DDK), Latvijas augstskolu vadības un Latvijas sabiedriskos medijus savstapēji mērķtiecīgi sadarboties un uzsākt iekļaujošas izglītības un dzīves telpas sistēmas uzlabošanu, plānot un īstenot to ilgtspējīgu attīstību.

Konferences dalībnieki aicina neatliekami strādāt, lai:

I. Uzlabotu sabiedrības izglītošanu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (CĪV)

Sabiedrības izglītošanai par CĪV joprojām ir aktuāla nozīme. Bez izpratnes nav iespējama CĪV iekļaušana sabiedrībā.

Būtiskākie uzdevumi:

1. Ņemot vērā, ka politikas plānošanas dokuments “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014-2020” ir terminēts dokuments, kurā definēta iekļaujoša izglītība, aicinām terminu “iekļaujoša izglītība” iekļaut arī izglītības likumos.

2. Uzlabot komunikāciju ar CĪV un palielināt viņu iesaisti līdzdalībā kopīgos valsts un sabiedrības projektos.

3. Uzlabot informācijas pieejamību un veicināt sabiedrības izpratnes veidošanu par bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām tiesībām un izglītības likumdošanas jautājumiem. Aicinām iesaistīties sabiedrības izglītošanā par CĪV, veidojot konferences, seminārus un diskusijas visā Latvijā. Deleģējot šos uzdevumus attiecīgajā sfērā darbojošamies NVO, līdzi funkcijām novirzīt arī finansējumu.

4. Panākt tiesību aktos iestrādāto normu reālu darbību dzīvē un novērst pastāvošo diskrimināciju, nodrošinot bērniem ar īpašām vajadzībām iespēju apmeklēt dzīvesvietai tuvāko mācību iestādi.

5. Aicinām visas iesaistītās puses – īpaši sabiedriskos medijus, vairāk izplatīt Latvijā jau esošos labās prakses piemērus, īpaši parādot CĪV spējas, talantus un veiksmes stāstus dzīvē

6. Iekļaujošai izglītībai jābūt ne tikai skolās, bet arī kutūrvidē, muzejos, izstāžu zālēs. Tikai daudzpusīgi izglītots jaunietis būs labāk sagatavots patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Tādeļ aicinām visus manifesta adresātus pastiprināti pievērst uzmanību viņu kompetencē esošajiem procesiem, kas veicinātu iekļaujošas sabiedrības izveidi.

II. Veicinātu agrīnu bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā

Ikvienam bērnam jau no mazotnes ir jābūt vērtībai sabiedrības acīs. Tādēļ ikvienam bērnam ir jābūt vienādām tiesībām augt un izglītoties drošā un cieņpilnā vidē, kur bērnu neapdraud pazemojumi, diskriminācija, vardarbība vai izstumšana. Minētie negatīvie faktori, pieļauti agrīnā vecumā, apdraud personības attīstību visas dzīves garumā un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā. Tādēļ:

1) Lai iespējami agri atklātu bērna specifiskās vajadzības, aicinām VM uzlabot bērnu agrīnās diagnosticēšanas, savlaicīgas rehabilitācijas darba sistēmiskumu, kas līdz šim ir nepietiekams un rada tālākejošas negatīvas sekas, kā arī izveidot nepieciešamo uzraudzības un kontroles mehānismu šim procesam;

2) Aicinām IZM, VM un LM nodrošināt skolas un vecākus ar nepieciešamajiem metodiskajiem materiāliem, kuri skaidri parāda vecākiem pieejamo palīdzību, ja ģimenē ir bērns ar īpašām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot efektīvu un koordinētu starpinstitūciju atbalstu katrā bērna attīstības pormā. Izstrādāt pienākumu sadali pa attiecīgiem resoriem;

3) Pašvaldībām izmantot tādus labos piemērus, kā BIRC „Mēs esam līdzās!“ Rīgā, kas pirmsskolas vecuma bērniem un skolas vecuma bērniem veiksmīgi nodrošina gan rehabilitācijas programmas, gan izglītojošās programmas, sadarbojoties ar vispārizglītojošajām skolām. Šādus centrus nepieciešams veidot vismaz visās lielākajās Latvijas pilsētās, lai veiksmīgi nodrošinātu pedagoģiskā un rehabilitācijas darba kopuma efektīvu koordināciju un pieejamību vienuviet.

III Veicinātu iekļaujošu izglītību skolas vecuma bērniem

Lai attīstītu kvalitatīvu iekļaujošu izglītību Latvijā, nepieciešama IZM, VM un LM sadarbība gan izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, gan nodrošinot to īstenošanu, efektīvas ieviešanas uzraudzību un veidojot sabiedrības izpratni kopumā, jo iekļaujoša izglītība ir daudzaptverošs process. Iekļaujošas izglītības mērķtiecīgā attīstīšanā un pārdomātā pilnveidē efektīvāk jādarbojas arī speciālo skolu vadībām un pedagogiem, lai viņu audzēkņi pēc skolas beigšanas iespējami pilnvērtīgi iekļautos sabiedrības kopumā.

Lai nodrošinātu veiksmīgu iekļaujošas izglītības procesu vispārizglītojošajās skolās (ne speciālajās):

1. Piešķirt pietiekamus resursus pedagogu palīgu nodrošināšanai klasēs, kurās mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, nodrošinot bērnam iespēju mācīties dzīvesvietai tuvākajā skolā;

2. Pārskatīt tiesību aktos noteikto maksimālo izglītojamo skaitu klasēs, kurās mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

3. Veikt ikgadēju skolu izglītības procesa un vides monitoringu (vides pieejamība, bērnu labsajūta, mācību procesa kvalitāte un rezultāti, atbalsta personāla pieejamība atbilstoši katra izglītojamā vajadzībām, interešu izglītības un ārpusstundu nodarbību, skolas aktivitāšu pieejamība, pedagogu zināšanu pilnveide darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, vecāku viedoklis u.c.) iekļaujošās izglītības kvalitātes novērtēšanai. Iegūtajiem rezultātiem jābūt apkopotiem un publiski pieejamiem;

4. Pārskatīt pedagogu izglītības un tālākizglītības programmas, lai nodrošinātu nepieciešamās zināšanas par iekļaujošas izglītības ieviešanas jautājumiem, padziļināt pedagogu zināšanas par bērniem ar īpašām vajadzībām, ieviest speciālistu konsultatīva atbalsta pieejamību pedagogiem, lai uzlabotu bērnu vajadzību izpratni un tādējādi veidotu efektīvu un izglītojamā spējām atbilstošu mācību procesu;

5. Nodrošināt līdzekļus logopēdu skaita palielināšanai, jo to skaits ir nepietiekams un līdzšinējā pieredze ir absolūti neapmierinoša. Bērnu skaits ar runas un valdas traucējumiem pieaug, tādēļ IZM nepieciešams jau nākamajā mācību gadā veikt logopēdu skaita palielināšanu vismaz pirmsskolas un 1.-4. klašu grupās, nodrošinot savlaicīgu atbalstu katram bērnam, kuram tas ir nepieciešams;

6. Zinot, ka liela sabiedrības grupa ir cilvēki ar dzirdes traucējumiem, valstij īpašu uzmanību pievērst šīs grupas bērniem, lai vājdzirdīgam bērnam nebūtu jāmācās internātskolā, bet saņemot atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu, nodrošināt iespēju mācīties dzīvesvietai tuvākajā skolā;

7. Plašāk un ātrāk ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) daudzpusīgu pielietošanu mācību procesā izglītojamiem ar īpašām vajadzībām;

8. Nodrošināt skolās pietiekamu atbalsta personālu, kas spētu sniegt konsultatīvu palīdzību gan bērniem un vecākiem, gan pedagogiem, lai kopīgi sekmīgi realizētu iekļaujošu izglītību;

9. Veidot iekļaujošas interešu izglītības programmas gan skolās, gan kultūras iestādēs, tādējādi sekmējot bērnu un jauniešu savstarpējo komunikāciju un reālu integrāciju;

10. Kultūras iestādēm sekmēt kultūras aktivitāšu un pasākumu pieejamību cilvēkiem ar dažādām īpašām vajadzībām.

IV Nodrošināt profesionālās un augstākās izglītības pieejamību jauniešiem ar īpašām vadzībām, vienlaikus maksimāli sekmējot viņu iekļaušanos darba tirgū

Laikā, kad Latvijā tiek paustas bažas par darba spēka trūkumu nākotnē, it īpaši vienkāršā darba darītāju, ir nepiedodami neizmantot potenciālu, kas ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ļoti daudzi jaunieši ar īpašām vajadzībām labāk saņemtu darba algu un justos vajadzīgi sabiedrībā, nekā pārtiktu no valsts pabalstiem un būtu atstumtībā.

1. Profesionāli tehniskajās skolās un augstākās izglītības iestādēs nodrošināt izglītības un vides pieejamību CĪV.

2. Aicinām IZM, LM sadarbībā ar DDK izveidot valsts programmu par jauniešu ar īpašām vajadzībām nodarbinātības iespējām, kā arī paplašināt apmācāmo profesiju loku. Jo daudzas speciālo internātskolu arodklases sagatavo labus vienkāršo darbu darītājus, taču valstī nav izveidota sistēma, kas koordinētu šo absolventu iekļaušanos darba tirgū pēc skolas beigšanas. Pagaidām tā ir pašas skolas un atsevišķu apkārtējo labvēlīgi noskaņoto uzņēmēju iniciatīva, kas ir valsts mērogā ir nesistemātiska un nepietiekama.

3. Nodarbinātības valsts aģentūrai uzņemties starpnieka lomu starp uzņēmējiem un skolām un nepieciešamības gadījumā arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām piedāvāt jaunu profesiju apguves kursus vai pārkvalifikāciju.

4. Sociālās integrācijas valsts aģentūrai ieviest elastīgu pieeju profesiju apmācībā, ņemot vērā izglītojamā veselības traucējuma veidu, lai, piemēram, neredzīgiem jauniešiem nav gadiem jāgaida rindā, kad izveidosies grupa, bet viņiem tiktu nodrošināta iespēja profesijai nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas apgūt individuāli;

5. Izmantot citu Eiropas valstu pieredzi CĪV nodarbinātības jomā pēc mācību iestādes absolvēšanas.

Diemžēl tikai dažās Latvijas augstskolās tiek nodrošināta pieejama vide jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tādēļ konferences dalībnieki stingri iestājas un aicina Latvijas augstskolu vadības nodrošināt vajadzīgos atbalsta pasākumus, lai jauniešiem ar invaliditāti būtu iespēja studēt Latvijā.

Starptautiskās konferences

“Iekļaujoša izglītība – ceļš uz iekļaujošu sabiedrību”

113 dalībnieku vārdā

Konferences organizators –

Nodibinājums Fonds Nāc līdzās!

Fonda valdes priekšsēdētāja

Sarma Freiberga