Atskats uz citādo 2020

Atskats uz citādo 2020

Arī Fondā Nāc līdzās!, tāpat kā visā pasaulē, atskatoties uz 2020.gadu, teiksim, ka tāds gads nav bijis… Tas daudz ko sagrieza kājām gaisā, lika mainīt lietu kārtību, piedomāt pie vērtību pārskatīšanu, lika vienkārši apstāties daudzām lietām…

Bet kā tas izskatījās fonda dzīvē, kādas izmaiņas – labas/sliktas ienesa? Ko mums izdevās izdarīt par spīti trakajam gadam? Visu pirms mums izdevās noturēt 3 reģionālos festivālus. Pēdējais no tiem notika Jelgavā – dienā, kad valdība iznāca no savas apspriedes un paziņoja, ka ievieš ārkārtējo situāciju (ĀS) un visi kultūras pasākumi tiek aizliegti, skolās mācības attālinātā režīmā. Bet mums bija palicis nenoticis Latgales reģionālais festivāls. Ko darīt?!

Pārorientējāmies uz video iesūtīšanu. Bet sakarā ar attālinātajām mācībām, diemžēl,  ne visi potenciālie dalībnieki to varēja izdarīt. Tomēr daudzi to izdarīja un atlasē iekļāvās. Bet tam tūdaļ sekoja neziņa par Lielkoncertu, kas bija ieplānots aprīļa vidū. Domājām, ka pēc mēneša taču atcels ĀS?  Bet, diemžēl, Lielkoncertu nācās pārcelt pat 2 reizes – sākumā uz maiju un tad jau uz rudeni. Tas savukārt ietekmēja vairāku skolu dalību, jo bērni jau bija skolas beiguši un vairs nevarēja piedalīties. Lai cik žēl par šo faktu, tomēr, lielāks bija prieks, ka pārējiem izdevās uzstāties uz VEF Kultūras pils tehniski teicami aprīkotās skatuves. Lai arī skatītājos bija tikai pašu asistenti vai skolotāji, prieks par iespēju tomēr uzstāties bija neizmērojams. Tā teikt atkal ielēcām “pēdējā vagonā”, jo burtiski pāris nedēļas vēlāk, situācija jau bija tik slikta, ka Lielkoncerts vairs nebūtu bijis iespējams, jo tajā piedalās daudz dalībnieku.

Un tieši tāpat – uz pozitīvās ticības nots – mums izdevās noorganizēt vasaras radošo nometni, par kuru šeit jau esam rakstījuši. Ne brīdi nešaubījos, ka nometne ir jānoorganizē, kaut arī mūsu ierastā vieta “Albatross”, kur 8 gadus bijām vasarās organizējuši savu nometni, šogad Covida dēļ tika slēgta. Taču neatlaidīgi meklējot (mums jau kura katra vieta neder vides pieejamības dēļ), atradu mājvietu Saulkrastos “Minhauzena Undā”. Lieliska vieta, kaut arī tā prasīja gandrīz 2 reizes vairāk izmaksās.

Bet jaunieši pēc pavasara #paliecmājās bija tik izslāpuši pēc komunikācijas un socializēšanās, ka šogad nometnei bija īpaši liela nozīme, katrs notikums bija tik milzīgas enerģijas pārpildīts kā atombumba. Arī koris varēja nometnē atkal pilnvērtīgi strādāt, varējām turpināt dažādas radošās un izglītojošās nodarbības un galu galā izbaudīt arī jūras priekus!

Diemžēl oktobris jau nāca ar sliktām ziņām – sapratām, ka paredzētais kora koncerts uz Igauniju ir jāatceļ uz pavasari. Novembrī pārgājām uz apmācībām individuāli, joprojām cerot, ka stāvoklis mainīsies un visi varēs dziedāt Nāc līdzās Ziemassvētkos! koncertā.

Paralēli ne uz mirkli neapstājās darbs pie labdarības akcijas Nāc līdzās Ziemassvētkos! gatavošanas. Tika izsludināts fotokonkurss labdarības kalendāram, domāts par mazu dāvaniņu gatavošanu labdarības tirdziņam, izsludināts Ziemassvētku kartiņu konkurss, demo ierakstu sagatavošana dziesmām utt. Taču visu laiku mums līdzās stāvēja lielā neziņa par Ziemassvētku akcijas iespējām. Koncertzāle “Latvija” līgumu neuzdrošinājās slēgt, ja nu vispār nedrīkstēs… Taču es, kā akcijas veidotāja, neticēju, ka akcija varētu nenotikt, ja tajā ieguldīts gada darbs, ja tik daudz bērniem un jauniešiem tajā piedalīties ir liels sapņa piepildījums. Domāju, nu kaut ko taču izdomāsim. Samazināsim sastāvus, lai var piedalīties. Tomēr apstākļi spieda rīkoties vēl drastiskāk, nācās atcelt gan tirdziņu, visus grupu priekšnesumus – gan korus, gan dejotājus, gan kustību grupas, gan nelielās muzikālās grupas. Daļa no viņiem iesūtīja nelielus video sveicienus. Bija tik žēl pārējo, kas bija strādājuši un cerējuši… Tomēr, prieks, ka izdevās vismaz samazinātā formātā izveidot sirsnīgo Ziemassvētku koncertu, jo šogad, lai tāds notiktu, bija jāpieliek ne viena vien negulēta nakts – katra diena nesa jaunumus – kāds solists bija iekļuvis kontaktpersonu skaitā, nācās ātri meklēt, kurš varētu nodziedāt viņa dziesmu, kāds vienkārši nobijās un “nolēca”… Tomēr koncerts NOTIKA un bija gan sirsnības piestrāvots, gan mākslinieciski augstas kvalitātes kā allaž.

2020.gadā fonds izsludināja Latvijā pirmreizēju projektu “Autsaideru māksla”, kurā aicināti piedalīties VSAC klienti un ikviens, kurš kaut ko “klusiņām” mājās zīmē, bet baidījies to atklāt citiem. Vairāk par to varat izlasīt TEPAT mājas lapā.

Bet vislielākos darbus esam paveikuši savās jauniegūtajās telpās Čaka ielā 139. Piedaloties daudziem vecākiem, jauniešiem un darbdariem, esam pabeiguši telpu remontu un tās ir gatavas uzņemt radoši darboties gribošus jauniešus ar īpašām vajadzībām. Grīdas jaunas saliktas, sienas nokrāsotas, elektrība pārvilka, lustras saliktas, aizkari un žalūzijas pieliktas, klavieres salabotas. Tikai ir viena problēma – esam 2.stāvā un ēkā pagaidām nav pacēlāja. Bet ļoti ceram, ka 2021.gadā ar to tiksim galā.

Tādēļ tagad, kad mums ir savas telpas, mēs ar lielām cerībām skatāmies 2021.gada perspektīvā – ļoti gribam radoši strādāt klātienē! :)

 

Sarma Freiberga 
“Fonda Nāc līdzās!” vadītāja

Pievieno komentāru
  1. Send