Maijas Fogeles mamma par Nāc līdzās! radošo darba nedēļu Abragciemā

Tā kā esmu lauku bērns, „Nāc līdzās!” radošā darba nedēļa Abragciemā bija mana pirmā vasaras nometne. Pat ne mana, jo uz Abragciemu braucu līdzi savai meitai Maijai. Tieši Maija man ir atvērusi acis, lai uz pasauli paskatītos savādāk nekā „normālam” cilvēkam ierasts, arī ieraudzītu sevi ne no tās labākās puses. Bet ne par to ir stāsts..

Šīs piecas dienas Abragciemā bija pozitīvisma pārpilnas, netraucēja pat nelabvēlīgie laikapstākļi. Bērnu aizrautība, strādātgriba, patiesais prieks par kopā būšanu un sirsnīgie smiekli bija mūsu saule visu nometnes laiku.

Nometnes rīkotājiem un Sarmai Freibergai personīgi milzīgs paldies! Bija padomāts par visiem – kā bērniem, tā vecākiem un pedagogiem. Nebija neviens brīdis, kad varēja gulēt gultā augstu saceltām kājām. Vienvakar, kad sazvanījos ar Maijas tēti, lai pastāstītu kā mums iet, viņš teica, ka sākot ja palikt dusmīgs, ka ne Maija, ne es viņam nezvanot. Bet es atbildēju, ka tiešām nav kad, jo visu laiku notiek kas interesants un neko negribas laist garām!

Muzicēšana bija šīs nometnes galvenais uzdevums. Liels un sirsnīgs paldies Gunāram un Ilonai par viņu aizautību, nesavtību un mīļumu, mācot bērnus dziedāt! Paldies arī manai vārda māsai spēļu meitenei Līgai un viņas palīgiem Annai un Danai par aizraujošajām spēlem! „Deglis” bija kronis visam, jo tādu smieklu un spiedzienu šalti nemaz tik bieži nenākās dzirdēt.

Paldies visiem, kas tur bija, jo kopā mēs varam visu, pat neiespējamo!